vīlēt2
vīlēt [vìlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
PiemēriVīlēt dvieli.
- Vīlēt dvieli.
- pārn. Laimīgā Sniegamāte locīja meitai pūru. Pēļus un spilvenus piebēra ar mīkstām sniega dūnām, vīlēja un šuva baltus mākoņu palagus, savēra uz diedziņiem mirdzošas ledus krelles.
- pārn. Nolaidenuma malu [gar upi] bija kā vīlēt apvīlējušas skarenes, vanagu zirnīši, sviestenes, gaiļbiksītes.., kuras tālāk līča līdzenumā izauda pļavām pārklāju..
Avoti: 8. sējums