nodoklis
nodoklis -ļa, v.
1.Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
PiemēriIenākuma nodoklis.
- Ienākuma nodoklis.
- Mazģimenes nodoklis.
- Nodokļa maksātājs.
- Nodokļu inspektors.
- No iedzīvotājiem iekasējamie valsts nodokļi noteikti, ievērojot plānā projektēto darba algas fondu.
- Fēliksa alga bija trīssimt latu mēnesī, Māra nopelnīja divsimt piecdesmit. Tātad piecsimt piecdesmit latu, bet no tiem vēl atvilka dažādus nodokļus.
- ..pilsētas valde traktierniekiem nodokli jau divas reizes paaugstinājusi.
1.1.neakt. Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
PiemēriKas kaitēja dzīvot toreiz, kad daudzi bez kurnēšanas un zūdīšanās maksāja draudzes nodokļus.. [Domā mācītājs.]
- Kas kaitēja dzīvot toreiz, kad daudzi bez kurnēšanas un zūdīšanās maksāja draudzes nodokļus.. [Domā mācītājs.]
Avoti: 5. sējums