iestreipuļot
iestreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIestreipuļot grāvī.
- Iestreipuļot grāvī.
- Vīrs iestreipuļoja krogā, kaut ko nesaprotamu murminādams.
- ..Krusts palaida sievieti vaļā, un tā iestreipuļoja kaktā.
- Sekundi vēlāk Arnolds izdzirdēja izmisušu sievas kliedzienu. Viņš pietrūkās kājās, drebošiem ceļiem iestreipuļoja blakus istabā un pēkšņi - saprata visu...
Avoti: 3. sējums