stumt
stumt stumju, stum, stumj, pag. stūmu
1.trans. Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
PiemēriStumt ratiņus.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriToms nikni sakampa brāli un stūma uz priekšu.
1.2.Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriStumt roku kabatā.
Avoti: 7-2. sējums