sastiepties
sastiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
PiemēriSastiepties, ceļot piena kannas.
1.1.trans. Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
PiemēriViņš par daudz sastiepies maisus.
2.parasti 3. pers. Refl. → sastiept3. Tikt sastieptam.
Piemēri..aukla [makšķerei] sastiepjas kā uzvilkta stīga..
3.reti Refl. → sastiept4. Tikt sastieptam.
PiemēriKakli sastiepās uz to pusi, tie [baznīcēni] pie durvīm piecēlās no sola vai sastiepās pirkstgalos.
Avoti: 7-1. sējums