irties
irties iros, iries, iras, pag. īros; refl.
1.Airējot virzīties (kurp). Airēties.
Piemēri..man nav gribas ķerties pie airiem, lai irtos malā.
1.1.Virzīties (par laivu, ko vada ar airiem).
PiemēriSalas iedzīvotāji bija ievērojuši sarkanos karogus, un desmitiem laivu īrās visu dienu ap abiem zvejas kuģiem.
1.2.pareti Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
PiemēriMazais prata drusku peldēt, bet apjukumā īrās prom no jahtas..
Avoti: 3. sējums