Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
greznot
greznot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
PiemēriGreznot istabu ar meijām.
1.1.Veidojot (rakstus, zīmējumus), izdaiļot.
PiemēriSpoži laistījās gludais, ar daudzkrāsainiem koka rakstiem greznotais parkets.
2.parasti 3. pers. Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
PiemēriNama ieeju grezno karogi.
Avoti: 3. sējums