Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
novīlēt1
novīlēt [novĩlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
PiemēriLai šķērszāģa zobi grieztu koksni, tiem sānu malas.. noteiktā leņķī slīpi jānovīlē..
  • Lai šķērszāģa zobi grieztu koksni, tiem sānu malas.. noteiktā leņķī slīpi jānovīlē..
  • Ar grieznēm nogriež skārda kvadrātu.. Griezuma vietas novīlē, lai tās nebūtu asas.
2.Vīlējot atdalīt nost.
PiemēriLai.. [zāģa] zobi vieglāk iespiestos koksnē, tiem novīlē gala asmens aso šķautni.
  • Lai.. [zāģa] zobi vieglāk iespiestos koksnē, tiem novīlē gala asmens aso šķautni.
Avoti: 5. sējums