melnums
melnums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → melns1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
PiemēriAcis aprada ar tumsu, un pret jūras vienmērīgo melnumu un tumši pelēkajām debesīm viņš varēja pārskatīt visu liedagu.
Stabili vārdu savienojumiNakts melnums. Piķa (arī darvas, ogļu) melnumā.
2.parasti dsk. Netīrumi.
PiemēriUn krekli jāmazgā vai ik pārnedēļas, jo citādi melnumi tā ieēdas, ka nevar ne izberzt..
Stabili vārdu savienojumiNe par naga melnumu. Par naga melnumu.
3.Nosodāma rīcība. Nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
Piemēri«Ja Skaidrīte ko saka - vārds allaž vietā. Un viņa to var atļauties. Pat gribēdams Skaidrītes darbā melnumu neatradīsi...»
Avoti: 5. sējums