Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rikošets
-a, v.
Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
PiemēriKāda neliela [mīnas] šķemba, skrējienā zaudējusi spēku, atsitās dzeloņstiepļu žoga mietā, neiecirtās tajā, bet ar rikošetu krita tieši ierakumā..
Avoti: