Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvirpuļot
izvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVairākas reizes.. [basketbola] bumbas izvirpuļoja ārā no groza..
  • Vairākas reizes.. [basketbola] bumbas izvirpuļoja ārā no groza..
  • Viena lapa izvirpuļoja dārzā.
1.1.Virpuļojot izplūst, izplatīties.
PiemēriBrīžiem pa šķērsieliņām ziemeļa pusē izspraucas asas vēja šaltis. Ar tām izvirpuļo kūstoši sniega mutuļi.
  • Brīžiem pa šķērsieliņām ziemeļa pusē izspraucas asas vēja šaltis. Ar tām izvirpuļo kūstoši sniega mutuļi.
  • Ātrumā es nogāžu no galda pūderkārbiņu - balts, smaržīgs mākonis izvirpuļo pa grīdu.
1.2.pārn. Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
PiemēriDejotāji izvirpuļoja uz skatuves.
  • Dejotāji izvirpuļoja uz skatuves.
1.3.Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.trans. Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVējš izvirpuļo lapas no dārza.
  • Vējš izvirpuļo lapas no dārza.
2.1.Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums