Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūkāt
sūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai. Turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
PiemēriTils Rūmnieks.. negribīgi sūkāja stjuartes piedāvāto konfekti.
1.1.Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
Piemēri..iebāž mutē mazu, sārtu pirkstu. Sūkā to, bet pār apaļajiem vaigiem joprojām rit lielas, dzidras asaru lāses.
1.2.sar. Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
PiemēriSūkādami apkvēpušās un apkošļātās pīpes, viņi mierīgi stāvēja..
Avoti: 7-2. sējums