aizkašņāt
aizkašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. imperf. Kašņāt ciet.
Piemēri..[vārnulēns] izkašņāja bedri un ēdienu sabāza tur iekšā. Barības krātuvi atkal aizkašņājis ciet, viņš to no virspuses vēl rūpīgi apsedza ar sūnu..
2.pareti Kašņājot, kārpot aizvirzīt. imperf. Kašņāt prom.
Avoti: 1. sējums