Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezdomīgs
bezdomīgs -ais; s. -a, -ā
bezdomīgi apst.; pareti
Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība. Tāds, kas tiek veikts nedomājot.
PiemēriAiz galda, atgāzies krēslā, sēž padrukns, plecīgs vīrs,.. bezdomīgām acīm blenzdams tukšā gaisā.
Avoti: 2. sējums