bezdomīgs
bezdomīgs -ais; s. -a, -ā
bezdomīgi apst.; pareti
Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība. Tāds, kas tiek veikts nedomājot.
PiemēriAiz galda, atgāzies krēslā, sēž padrukns, plecīgs vīrs,.. bezdomīgām acīm blenzdams tukšā gaisā.
- Aiz galda, atgāzies krēslā, sēž padrukns, plecīgs vīrs,.. bezdomīgām acīm blenzdams tukšā gaisā.
- «Dārcis [zirgs] ir,» Galdiņš noteica bezdomīgi, «bet kur tad Melnis ...?»
- Elza sēdēja savā tumšajā istabiņā un bezdomīgi raudzījās logā.
- Jautrs labvakars pārtrauca manu bezdomīgo gaitu.
Avoti: 2. sējums