huņņi
huņņi -u, v.
hunnis -ņņa, v.
hunniete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā.
PiemēriPirms 3000-5000 gadiem keti bija iekļauti huņņu cilts savienībā.
2.arī vsk. Šo cilšu piederīgais.
Piemēri..Kad laika mugurā kā huņņus kaujā Mūs ātri nes uz priekšu dzīves reibums ass, Mēs cērtam piešus, uzsaukdami: «Straujāk!»
Avoti: 3. sējums