izkāpaļāt
izkāpaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Izkāpelēt1.
PiemēriVai dziesmu spārni [koristiem] nebūs vasaras vēju nokausēti? Vai izkāpaļāto kalnu sniegi uz tiem nebūs atstājuši stinguma pēdas?
- Vai dziesmu spārni [koristiem] nebūs vasaras vēju nokausēti? Vai izkāpaļāto kalnu sniegi uz tiem nebūs atstājuši stinguma pēdas?
- Viņa bija jau izstaigājusi un izkāpaļājusi klēts augšu.
1.1.intrans.
PiemēriSkaisti tas bija - visu apskatīt, visur izkāpaļāt.
- Skaisti tas bija - visu apskatīt, visur izkāpaļāt.
1.2.Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
PiemēriIzkāpaļāt kalnu taku.
- Izkāpaļāt kalnu taku.
- Pilcim [kalpam] ceļš bija parasts, bieži izkāpaļāts, es viņam tikko varēju izkāpt līdzi.
Avoti: 3. sējums