valgme
valgme -es, s.; parasti vsk.
Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
PiemēriPavasarīga valgme.
- Pavasarīga valgme.
- Acīs sakāpj valgme.
- Tas [lietus] plaucē lapas bērziem un apsēm, raisa ziedus pavasara puķēm, dod ilgi gaidīto valgmi tīrumiem un pļavām.
- Brīvi un mierīgi viņš lika savus soļus mīkstajās liedaga smiltīs, katra viņa miesas pora elpoja zemes svaigumu un jūras valgmi.
- Ē, ko tur, pats vainīgs - vajadzēja agrāk iznākt [pļaut], kad vēl saule aiz kapu priedēm, kad gaisā valgmes vairāk.
- pārn. Aktrisei nepārtrūka saikne ar dzīvi, ar to pašu lomas mazumiņu viņas talants prata aizsniegt dziļo patiesības valgmes avotu..
Avoti: 8. sējums