Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noēvelēt
noēvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
PiemēriSaimniece nosēdās uz gludi noēve lēta sola..
  • Saimniece nosēdās uz gludi noēve lēta sola..
  • ..atskabargaino dēli nekaitētu noēvelēt gludāku.
  • pārn. Gadu tūkstošos [upes] straume bija.. vietām noēvelējusi akmens plāksnes kā grīdu..
2.Ēvelējot atdalīt nost.
PiemēriNoēvelēt dēļa izciļņus.
  • Noēvelēt dēļa izciļņus.
Avoti: 5. sējums