uzburbēt
uzburbēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
PiemēriUzburbējuši prauli.
2.parasti divd. formā: uzburbējis. Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām). Uzburbt (2).
PiemēriUzburbējusi seja.
Avoti: 8. sējums