aizsnigt
aizsnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Tikt pārklātam ar sniegu. Pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam. Piesnigt.
PiemēriAizsnidzis mežs.
1.1.Sniegot aizsprostot.
PiemēriMājas durvis aizsnigušas.
2.Sniegot nokļūt (aiz kā).
PiemēriSniegs aizsniga aiz apkakles.
Avoti: 1. sējums