aizsnigt
aizsnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Tikt pārklātam ar sniegu. Pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam. Piesnigt.
PiemēriAizsnidzis mežs.
- Aizsnidzis mežs.
- Lielām, mīkstām pūkām mežā krīt sniegs. Visi ceļi, visas takas ir aizsnigušas, un lielās egles izskatās kā milzīgas kupenas..
- Aizsnieg ceļi, upes ašās, Jūras krasti sniegos stieg..
- ..saltums līda pie kauliem, un es kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
- ..[dzīvokļa] saimniece savā istabiņā lasa veco dziesmu grāmatu, un viņas balss tagad liek domāt par klusu vakaru kaut kur aizsnigušās lauku mājās.
1.1.Sniegot aizsprostot.
PiemēriMājas durvis aizsnigušas.
- Mājas durvis aizsnigušas.
- ..vientuļā laterna.. apgaismo tikai aizsnigušus stadiona vārtus un ganību eglītes.
2.Sniegot nokļūt (aiz kā).
PiemēriSniegs aizsniga aiz apkakles.
- Sniegs aizsniga aiz apkakles.
Avoti: 1. sējums