izvīties
izvīties -vijos, -vijies, -vijas, pag. -vijos; refl.
1.Viļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSalums apmulsa.., bet te nākamajā mirklī atkal pamanīja rāpuli - tas izvijās tieši uz viņa pusi.
- Salums apmulsa.., bet te nākamajā mirklī atkal pamanīja rāpuli - tas izvijās tieši uz viņa pusi.
- pārn. Jaunava viegli izvijās pa durvīm.
1.1.Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriČūska izvijās cauri aveņu pudurim.
- Čūska izvijās cauri aveņu pudurim.
1.2.Vijoties izvirzīties (par augiem).
PiemēriApiņi izvijušies līdz kārts galam.
- Apiņi izvijušies līdz kārts galam.
1.3.Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
PiemēriPa to laiku bija piebraukusi autocisterna.. Pie [degošās] ēkas izvijās jaunas šļūtenes.
- Pa to laiku bija piebraukusi autocisterna.. Pie [degošās] ēkas izvijās jaunas šļūtenes.
1.4.Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku).
Piemēri..pa cilindra galu izvijās melna dūmu strūkla.
- ..pa cilindra galu izvijās melna dūmu strūkla.
2.parasti 3. pers. Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
PiemēriPēc pāris stundu gājiena ceļš pēkšņi izvijās klajumā.
- Pēc pāris stundu gājiena ceļš pēkšņi izvijās klajumā.
- Neliela upīte, kaprīzi izvijušies, lauž sev ceļu uz jūru.
Avoti: 3. sējums