nomērīties
nomērīties -ījos, -ījies, -ījas, arī -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
PiemēriViņš tik nomērījās vien.
- Viņš tik nomērījās vien.
1.1.Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
PiemēriMāsas nostājās ar mugurām cieši kopā, lai nomērītos.
- Māsas nostājās ar mugurām cieši kopā, lai nomērītos.
Avoti: 5. sējums