Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
miesa
miesa -as, s.
1.Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriStingra miesa.
  • Stingra miesa.
  • Raupja miesa.
  • Kāda lode bija pārrāvusi ne tikai nātno drēbi, bet skārusi arī miesu. Tur tagad uz bālganās, ūdenī izmirkušās ādas redzēja paviršu, sārtu brūci..
  • Viņi rosījās, kaut ko darīja, lai sasildītu salstošo miesu, bet savu garu uzturēja možu gaišām, dzīvotprieku modinošām sarunām.
  • Rīkstes kā miesas sodu Baltijas vācu muižnieki piemēroja latviešu un igauņu zemniekiem.
  • «..viņi grima miesas kārībā: rijībā, plītēšanā ..»
Stabili vārdu savienojumiAr miesu un asinīm. Ar miesu un dvēseli.
1.1.lok.: miesās, retāk miesā Pēc ķermeņa masas, apjoma.
PiemēriUn Andra aukle bija tik kupla savās miesās, ka to nemaz nevarēja no cilvēku acīm pazaudēt.
  • Un Andra aukle bija tik kupla savās miesās, ka to nemaz nevarēja no cilvēku acīm pazaudēt.
  • Viņš piegāja pie saviem zirgiem. Tie bija kaut kā līdzīgi savam saimniekam - iepelēki, maziņi, paliesi miesās.
  • Viņas vīrs pa šiem gadiem bija kļuvis par liela ceha priekšnieku, apvēlies miesās..
  • ..viņš krietni izkritās miesās, viņa vecie, pirms kara šūtie uzvalki neglīti kā maiss karājās uz šā nobriedušā vīra kauliem..
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kristies miesās.
Avoti: 5. sējums