Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miesassardze
miesassardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
PiemēriDivsimt vīru miesassardze [Vasko da Gamam], apbruņota ar apzeltītiem pīķiem, allaž bijusi nomodā.
Avoti: 5. sējums