Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miesassargs
miesassargs -a, v.
Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
PiemēriČingizhans jāja kaut kur pa vidu, miesassargu un karodznieku ielenkts.
Avoti: 5. sējums