Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
miesassargs
miesassargs -a, v.
Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
PiemēriČingizhans jāja kaut kur pa vidu, miesassargu un karodznieku ielenkts.
  • Čingizhans jāja kaut kur pa vidu, miesassargu un karodznieku ielenkts.
  • Pēc Eihmaņa nozagšanas un tiesas Gambijas meklētājs tā pārbijās, ka sameklēja divus bruņotus miesassargus - vietējos policistus, bez kuriem nespēra ne soli.
Avoti: 5. sējums