Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpinkāt
izpinkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.pareti Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
PiemēriMeitene izpinkāja savus garos matus.
2.reti Viscaur sapinkāt.
PiemēriPēc neliela brīža uznāca augšā sieva ar brālēnu - aizkusuši, slapji, izpinkātiem matiem, bet sārti un līksmi.
Avoti: 3. sējums