marmors
marmors -a, v.
Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
PiemēriZaļganais marmors.
- Zaļganais marmors.
- Oranžais marmors.
- Rupjgraudains marmors.
- Imitēts marmors.
- Marmora apdare.
- Marmora plātne.
- Marmora kolonna.
- Marmora lauztuve.
- Zem liela spiediena un augstā temperatūrā kaļķakmeņi pārveidojas blīvā, graudainā iezī - marmorā.
- Priekšā kalna sānā žilbinoši balts atsegums. Lieli balti bluķi guļ tieši blakus šosejai. Marmors! Te [Sajānos] ir veseli marmora kalni - rožainais, baltais, melnais.
- Iznākot no pils, ekskursijas vadītāja lūdz nepieskarties šīm skulptūrām, kas veidotas no sevišķi glezna marmora un no pieskāriena bojājas.
Avoti: 5. sējums