Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlaipot
izlaipot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRudeņos.. kroga priekšā sakrājās tādi dubļi, ka smagāks gājējs varēja tajos viegli iestigt, bet vieglāks jau izlaipoja..
  • Rudeņos.. kroga priekšā sakrājās tādi dubļi, ka smagāks gājējs varēja tajos viegli iestigt, bet vieglāks jau izlaipoja..
  • Par dzinējiem [medībās] nav vēlams ņemt personas, kuras mīl izlaipot pa retākām un sausākām vietām..
  • pārn. Viņš bija pamatīgi izpētījis dzīves ceļus un krustceļus un prata pa tiem izlaipot sausām kājām.
1.1.Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaipot cauri dūkstij.
  • Izlaipot cauri dūkstij.
2.sar. Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
Piemēri..prot dzīvē izlaipot starp vilkiem un avīm, pirmo nesaplosīts un otro neapmīdīts.
  • ..prot dzīvē izlaipot starp vilkiem un avīm, pirmo nesaplosīts un otro neapmīdīts.
  • Vienreiz varēja izvairīties [no nepatīkama uzdevuma], otrreiz nokavēt pieņemšanu, bet mūžīgi izlaipot nebija pa spēkam..
  • Daži biedri atturējās kritizēt direktoru, mēģināja izlaipot..
Avoti: 3. sējums