draiskulīgs
draiskulīgs -ais; s. -a, -ā
draiskulīgi apst.
1.Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
PiemēriViņi kāpj kalnā, skrien lejā, sevišķi draiskulīga šoreiz ir Milda.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraiskulīgi smieties.
Avoti: 2. sējums