lācīgs
lācīgs -ais; s. -a, -ā
lācīgi apst.; sar.
1.Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
PiemēriPašam nemanot, viņš ir apstājies dejotāju vidū un ar skatienu seko Antrai, kas mēģina kaut kā sadējot ar lācīgo un galīgi apjukušo Rūdi.
- Pašam nemanot, viņš ir apstājies dejotāju vidū un ar skatienu seko Antrai, kas mēģina kaut kā sadējot ar lācīgo un galīgi apjukušo Rūdi.
- Patukls, vidēja auguma, mazliet lācīgs viņš sēdēja mīkstā krēslā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDziļajā klusumā Valdim aiz muguras pēkšņi noklaudzēja soļi. Pāri klājam savā lācīgajā gaitā gāja traļmeistars..
- Dziļajā klusumā Valdim aiz muguras pēkšņi noklaudzēja soļi. Pāri klājam savā lācīgajā gaitā gāja traļmeistars..
Avoti: 4. sējums