Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lāčauza
lāčauza -as, s.
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
PiemēriTīruma lāčauza.
2.parasti dsk. Šī auga sēklas.
Piemēri«Kas nu par algu! Tik vien par rijas izkulšanu dod, cik varu cepurē sabērt. Citreiz tīru graudu vietā iedod lāčauzas un vilkazobus.»
Avoti: 4. sējums