lācīgs
lācīgs -ais; s. -a, -ā
lācīgi apst.; sar.
1.Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
PiemēriPašam nemanot, viņš ir apstājies dejotāju vidū un ar skatienu seko Antrai, kas mēģina kaut kā sadējot ar lācīgo un galīgi apjukušo Rūdi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDziļajā klusumā Valdim aiz muguras pēkšņi noklaudzēja soļi. Pāri klājam savā lācīgajā gaitā gāja traļmeistars..
Avoti: 4. sējums