labvēlis
labvēlis -ļa, v.
labvēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
Piemēri..viņam [skolotājam] skolēni uzdāvinājuši skaistu galda lampu.. un kāds saimnieks labvēlis.. pašaustu vadmalu vienai kārtai.
Avoti: 4. sējums