labvēlis
labvēlis -ļa, v.
labvēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
Piemēri..viņam [skolotājam] skolēni uzdāvinājuši skaistu galda lampu.. un kāds saimnieks labvēlis.. pašaustu vadmalu vienai kārtai.
- ..viņam [skolotājam] skolēni uzdāvinājuši skaistu galda lampu.. un kāds saimnieks labvēlis.. pašaustu vadmalu vienai kārtai.
- Vairākas dienas no vietas Leinasars baroja briesmoņus [suņus] ar desām un citiem gardumiem un panāca to, ka tie, savu labvēli ieraugot, priekā klusu iesmilkstējās.
- Viņam nebij ne mantas, ne bagātu radu, ne labvēļu.
Avoti: 4. sējums