labvēlība
labvēlība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → labvēlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMātes labvēlība.
- Mātes labvēlība.
- Izrādīt labvēlību.
- ..Birkenbaums Kārlēnam.. roku aplika ap kaklu. Viņš sajuta laipnu labvēlību pret šo zēnu..
- Suns, uztvēris saimnieka balsī labvēlību, sāk ātri, ātri ar asti slaucīt grīdu..
- ..ir taču dažkārt tā, ka bērns vai nu sava nesavtīga rakstura dēļ, vai arī tāpēc, ka vēlas iegūt kāda zēna vai meitenes labvēlību, dāvina kaut ko no savām mantām..
Avoti: 4. sējums