labvēlīgs
labvēlīgs -ais; s. -a, -ā
labvēlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret kādu ir vēlīga, laipna.
PiemēriLabvēlīgi kaimiņi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabvēlīgs smaids.
1.2.Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
PiemēriLabvēlīga atsauksme.
2.Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu. Tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
Piemēri..1882. gadā itāliešu mediķis Biondi izoperēja vienu plaušu 63 dzīvniekiem, un 30 gadījumos iznākums bija labvēlīgs.
3.Tāds, kas veicina (piemēram, auga) augšanu, attīstīšanos. Tāds, kas atbilst kādām prasībām (piemēram, par vidi, vietu).
PiemēriRindās augušu augu raža ir vērtīgāka, jo katram augam ir ierādīta noteikta augšanas telpa, augi cits citu mazāk traucē, attīstās labvēlīgākos apstākļos..
3.1.Par laiku, laika apstākļiem.
PiemēriJa.. laiks pieturējās kaut cik labvēlīgs, tad kapteinis atpūtās..
Avoti: 4. sējums