nolemtība
nolemtība -as, s.; parasti vsk.
Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
PiemēriUn pāri šai sejai [portretam].. tikko samanāms iepelēks plīvurs. Kaut kāda likteņa nolemtība.
- Un pāri šai sejai [portretam].. tikko samanāms iepelēks plīvurs. Kaut kāda likteņa nolemtība.
- Kailajam kalnam ne ēna nepārslīd. Kā baismai nolemtībai padots, tas sastindzis gaida savu laiku.
- Vasaras nogalē un rudenī augļi krīt uz ietvēm.. Ielās, laukumos, nomaļu dārzos valda dabas nolemtība..
Avoti: 5. sējums