Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūžmūžos
mūžmūžos apst.
Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgi.
PiemēriUn visos šajos gadalaikos vidū ir cilvēks. Kā puķe dārzā, kā ābols kokā, kā serde ābolā. Cilvēks ir vidū. Tā tas ir bijis un mūžmūžos būs.
Avoti: 5. sējums