Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsvilpot
-oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
PiemēriKaut braucām pa klaju lauku, bezrūpīgi uzsēdos uz kravas kastes borta un uzsvilpoju.
1.1.trans.
PiemēriLai atkautos no bēdīgām pārdomām, Oļģerts uzsvilpoja «Ozoli vēl Baltijā», - un tad viņa domas ņēma citu virzienu.
Avoti: