uzsvilpot
uzsvilpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
PiemēriKaut braucām pa klaju lauku, bezrūpīgi uzsēdos uz kravas kastes borta un uzsvilpoju.
- Kaut braucām pa klaju lauku, bezrūpīgi uzsēdos uz kravas kastes borta un uzsvilpoju.
- Pakalnietis.. cepa pankūkas, reizēm omulīgi uzsvilpodams...
- ..kad augļu nav, ne ziedu, kad salna tevi skar - vēl uzsvilpo un dziedi - tik ilgi, cik vien var!...
- pārn. Klinta acumirklī visu nopurina kā egle sarmu, rīta vējam uzsvilpojot.
1.1.trans.
PiemēriLai atkautos no bēdīgām pārdomām, Oļģerts uzsvilpoja «Ozoli vēl Baltijā», - un tad viņa domas ņēma citu virzienu.
- Lai atkautos no bēdīgām pārdomām, Oļģerts uzsvilpoja «Ozoli vēl Baltijā», - un tad viņa domas ņēma citu virzienu.
Avoti: 8. sējums