uzšķaudīt
uzšķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
PiemēriUzšķaudīt kam virsū.
1.1.pārn.; sar. Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
PiemēriTēlaini izsakoties, viņš labprāt uzšķaudītu tiesas lēmumam, kas viņam uzliek par pienākumu maksāt alimentus trim prasītājām.
Avoti: 8. sējums