uzsvilpt
uzsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu; intrans.
1.Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
PiemēriUzraugs: Kad būsim tur tikuši galā un viss būs norisinājies, kā paredzēts, tad Uška tev uzsvilps un tu nāksi mums palīgā.
1.1.trans.
PiemēriElmārs.. ieraudzīja draugu un uzsvilpa pieņemto pazīšanās sveicienu - trīs stieptus svilpienus..
2.Iesākt svilpt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
PiemēriAndram ziņkāre taisni dega, bet viņš bij par lepnu to izrādīt,.. vienaldzību tēlodams, mēģināja pat uzsvilpt, tikai tas nu gan lāgā nevedās.
Avoti: 8. sējums