Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzšaut
uzšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu.
1.trans. Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
PiemēriUzšaut bultu augstu gaisā.
2.intrans.; sar. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.).
PiemēriDēls saknieba lūpas un uzšāva zirgam ar grožu galu. Zirgs metās uz priekšu..
2.1.trans.
PiemēriMāte daudz neceremonējas, uzšauj skaļu pliķi pa kailo pēcpusi. Bļāviens apraujas.
3.trans. Strauji uzliet, uzbērt u. tml. Uzgāzt (2).
Piemēri..viņa stāvēja,.. garāmbraucošais kartupeļu racējs uzšāva pamatīgu smilšu gāzienu.
Avoti: 8. sējums