uzšauties
uzšauties -šaujos, -šaujies, -šaujas, pag. -savos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → uzšaut1. Tikt uzšautam.
PiemēriSarunu pārtrauca spalgs sprādziens. Gaisos uzšāvās zaļā signālraķete.
2.parasti 3. pers. Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
PiemēriPutekļi uzšaujas gaisā.
2.1.Strauji uzlidot — par putniem, kukaiņiem.
PiemēriTepat netālu gaisā uzšāvās cīrulis. Andrejs paklusām mēģināja atdarināt viņa dziesmu.
2.2.Par lidaparātiem.
PiemēriViņi visi trīs palika stāvot, kamēr no aerodroma viņa gala gaisā uzšāvās sudrabaini balta lidmašīna.
3.Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
PiemēriPa koka stumbru kaķis uzšāvās gandrīz līdz pašai galotnei.
4.Strauji piecelties (kājās, sēdus).
PiemēriSīciņais Otis uzšāvās kājās, kā atsperes sviests, un sniedza Didzim cietu, bet puiciski pašauru roku.
4.1.Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva vispirms uzšāvās stāvus gaisā, tad pagriezās pret Indriķi. «Ko jūs te meklējat?»
Avoti: 8. sējums