uzšalkt
uzšalkt parasti 3. pers., -šalc, pag. -šalca; intrans.
1.Iesākt šalkt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
PiemēriTai brīdī uzšalca spēcīga vēja pūsma..
2.Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtkal gaisā uzšalca raķete, un mēs iegūlāmies mīkstajā sniegā. «Vai bataljona štābs vēl tālu?» viņa jautāja, un es paskaidroju, ka tepat aiz uzkalniņa..
Avoti: 8. sējums