sadūšoties
sadūšoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
PiemēriPie jaunraktā grāvja.. lielie puikas gāja lēkties, skubinādami arī mani lēkt. Sadūšojos un lēcu..
- Pie jaunraktā grāvja.. lielie puikas gāja lēkties, skubinādami arī mani lēkt. Sadūšojos un lēcu..
- Meitenīte lielām acīm paskatās jautātājā, neuzticīgi atvelkas, tad, pēkšņi sadūšojusies, skaļi un nopietni atbild..
- Kamēr es beidzot sadūšojos iet pie ārsta, viss jau pārgājis.
- pārn. Mazais gājputns sadūšojies tepat pārziemot.
- pārn. ..saule tā arī nevarēja sadūšoties un parādīties pa īstam.
- pārn. ..trīsošas rasas lodītes.. Nevar sadūšoties kritienam Un tāpēc izgaro saulē.
Avoti: 7-1. sējums