uzrīkot
uzrīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
PiemēriMežā jaunie Ozoli atdzīvojās, ar lielu lietpratību uzrīkoja šūpoles, sakūra ugunskuru..
- Mežā jaunie Ozoli atdzīvojās, ar lielu lietpratību uzrīkoja šūpoles, sakūra ugunskuru..
- ..[viesis] apsēdās uz soliņa dārza malā, soliņš bija bīstami ļodzīgs. Indulis gan varēja uzrīkot jaunu.
- Tur pa labi - kalējs Nikolajs Sošins, kura darbnīcai nav ne sienu, ne grīdas, ne jumta un kura kalēja lakta uzrīkota uz viena vienīga liela koka bluķa zem svelmainās stepes debess..
2.Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
PiemēriUzņēmīgi cilvēki izrevidējuši pamesto vasarnīcu, atraduši patafonu, atkorķējuši konjaka pudeles un uzrīkojuši jautrības brīdi.
- Uzņēmīgi cilvēki izrevidējuši pamesto vasarnīcu, atraduši patafonu, atkorķējuši konjaka pudeles un uzrīkojuši jautrības brīdi.
- Pirms dažiem gadiem klasesbiedri uzrīkoja salidojumu. Arnolds saņēma ielūgumu..
- ..kādu traci Ilze uzrīkoja vakar, ieraudzījusi, ka es uzlieku gaļas šķēlīti uz brokastu maizes ganu meitenei!
Avoti: 8. sējums