vesties
vesties tikai 3. pers., vedas, pag. vedās; refl.; sar.
1.Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriBet ar bēdām un spīti tomēr darbs labi vedas, un, kad vēl tēvs uz kādu laiku aiziet no austuves, Annele dabūn [dabū] visas spolītes pilnas.
- Bet ar bēdām un spīti tomēr darbs labi vedas, un, kad vēl tēvs uz kādu laiku aiziet no austuves, Annele dabūn [dabū] visas spolītes pilnas.
- Vilnu cirpa ar zviedru zemē darinātām dzirklēm. Tā vedās ātrāk un vilnas tika daudz vairāk.
- ..valoda tam vedās rāma un gausa un tecēja kā mierīga upe..
- Dziedāšana nepavisam nevedas. Jau no pirmajiem toņiem manāms, ka sākums paņemts par daudz augstu..
2.Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
Piemēri..šo to uz klāja piekopjot, prāts vedas uz runāšanu..
- ..šo to uz klāja piekopjot, prāts vedas uz runāšanu..
- Pats kalns sevišķi neizceļas nedz ar augstumu, nedz stāvumu, nedz arī skaistumu. Toties par ainavu, kas atklājas no virsotnes, gribot negribot vedas lietot tādus vārdus kā «apbrīnojama», «neaizmirstama» un tā tālāk..
- Sākotnēji liekas, ka pantus nesatur pienācīgs iekšējs ritms un vedas gluži vai ar akcenta zīmi izcelt vārdus rindā.
Stabili vārdu savienojumiVedas domāt.
- Vedas domāt — Šķiet, liekas.
Avoti: 8. sējums