sacukurot
sacukurot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iecukurot, parasti stipri. Arī sasaldināt.
Piemēri..pārmaiņus nogaršoju gan stori marinādē, gan pīli ar ceptiem āboliem un citām piedevām un tad vēl sacukurotus bumbierīšus.
- ..pārmaiņus nogaršoju gan stori marinādē, gan pīli ar ceptiem āboliem un citām piedevām un tad vēl sacukurotus bumbierīšus.
- Tīrā traukā kārtām liek ogas ar cukuru... Jo ilgāk patur sacukurotās ogas, jo vairāk izdalās sulas..
1.1.pārn.; sar. Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
PiemēriMēs noraidām kādreizējo sacukuroto, ilustratīvi shematisko pozitīvo varoni, taču jautājums par dziļu, patiesu, vispusīgu mūsdienu cilvēka atklāsmi literatūrā pieder pie pašiem kardinālākajiem.
- Mēs noraidām kādreizējo sacukuroto, ilustratīvi shematisko pozitīvo varoni, taču jautājums par dziļu, patiesu, vispusīgu mūsdienu cilvēka atklāsmi literatūrā pieder pie pašiem kardinālākajiem.
- ..nevaru piekrist tam, ka viņiem dzīvē viss tik pārāk viegli padodas, viņu mīlestība pārāk sacukurota..
- ..Ieva atgriežas pie Gusta un saka laipnā, sacukurota balsī: «Tad tu nu esi klāt, mans lielais palīgs.»
Avoti: 7-1. sējums