nobaidīties
nobaidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes. Nobīties (1).
Piemēri«Es teicu, ka līs!» draugs saviebjas un tūlīt piezīmē: «Tu tikai nenobaidies. Uz klaju vietu es tevi nevedīšu, jumts virs galvas būs.»
Avoti: 5. sējums