kuņģis
kuņģis -ģa, v.
Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
PiemēriKuņģa siena.
- Kuņģa siena.
- Kuņģa gļotāda.
- Kuņģa darbība.
- Kuņģa tilpums.
- Kuņģa slimības.
- Kuņģī turpinās uzņemtā uztura tālākā apstrādāšana un sākas olbaltumvielu sagremošana..
- «Ko tu vari ēst?» Marta apjautājās, jo zināja, ka Jānim sācies kuņģa katars.
- Čūskām barības vads un kuņģis ir ļoti elastīgi.
- Ja to [minerālūdeni] dzer vēsu, pusstundu pirms ēšanas un maziem malkiem, tas kuņģa sulas skābumu nedaudz paaugstina..
Stabili vārdu savienojumiKuņģa jēlums. Kuņģa sula.
- Kuņģa jēlums — Kuņģa sienas bojājums. Kuņģa čūla.
- Kuņģa sula — Sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.
Avoti: 4. sējums