Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atļauja
atļauja -as, s.
1.Pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību.
PiemēriDot atļauju.
  • Dot atļauju.
  • Rīkoties bez atļaujas.
  • ..zēns, sagatavojis skolas mācības, prasīja [mātei] atļauju aiziet uz kino.
  • Ar mūsu atļauju pie mūsu galdiņa piesēdās divi studenti..
  • ..pie [cietuma] kancelejas lodziņa kāda meitene lūdz atļauju satikties ar krusttēvu.
1.1.Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
PiemēriUzrādīt atļauju.
  • Uzrādīt atļauju.
  • Ģenerālgubernators Brauns prasīja Katrīnai II atļauju lietot pret zemniekiem «ārkārtējus sodus»..
Avoti: 1. sējums