atļauja
atļauja -as, s.
1.Pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību.
PiemēriDot atļauju.
- Dot atļauju.
- Rīkoties bez atļaujas.
- ..zēns, sagatavojis skolas mācības, prasīja [mātei] atļauju aiziet uz kino.
- Ar mūsu atļauju pie mūsu galdiņa piesēdās divi studenti..
- ..pie [cietuma] kancelejas lodziņa kāda meitene lūdz atļauju satikties ar krusttēvu.
1.1.Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
PiemēriUzrādīt atļauju.
- Uzrādīt atļauju.
- Ģenerālgubernators Brauns prasīja Katrīnai II atļauju lietot pret zemniekiem «ārkārtējus sodus»..
Avoti: 1. sējums